Pārdaugava. Sākums

Ja gribat izbaudīt īpašo Pārdaugavas noskaņu, vislabāk sākt ar Āgenskalnu.

Te ir daudz mazu, arī bruģētu un vienkārši neasfaltētu ieliņu ar seniem nosaukumiem, - Medus, Bišu, Puķu, Meža, Baložu, kas varām laika gaidā mainoties tulkoti pavisam burtiski. Skatījos senajās vācu laika un cara laika kartēs - Baložu iela pārtapusi par Taubenstrassi , par Ulicu Golubei, Lielā Nometņu iela par Grosse Lagerstrasse un Boļšuju Lagernuju un pēc tam - atkal atpakaļ, pie latviskajiem nosaukumiem. 

Lielās, maģistrālās ielas kā Slokas, Kalnciema, Daugavgrīvas, Bauskas, Jelgavas sākumā bijušas attiecīgi Slokas, Kalnciema utt. ceļi. Kas būtu reiz domājis, ka pa Slokas ceļu, piemēram, rībot un zvanot brauks tramvaji.

Nometņu ielas sākums. Foto: Zanda Milzarāja

Ir tāpat ielas ar cilvēku vārdiem, par kuriem nez vai kāds var tagad vairs pastāstīt, kas tā Olga, Lavīze, Auce vai Valentīns ir savulaik bijis, un kamdēļ viņa vārdā nosaukta iela. Eduarda Smiļģa iela savu nosaukumu ieguvusi, protams, par godu latviešu režisoram Eduardam Smiļģim, kura savrūpmājā tagad iekārtots Teātra muzejs. Bet pirms tam ielai bijis Dārtas vārds.

Par Rīgas vēsturi un arhitektūru parasti runā vispirms par vēsturisko centru Vecrīgā. Bet arī priekšpilsētas un nomales ar savu īpašo gaisotni ir apskatīšanas vērtas. Tas pats Āgenskalns ir aizsargājams pilsētbūvniecības piemineklis,  kuru par laimi pilsētniekiem un par ne tik lielu laimi namīpašniekiem, nedrīkst jaukt nost un būvēt no jauna, bet, ņemot vērā vēstures liecības senos būvplānos, atjaunot. Mārtiņa kapos saglabājušies metālkalumi, te var nākt mācīties pazīt arhitektūras stilu izpausmes ornamentos. Te saglabājušies arī smilšakmens pieminekļi. Pie Rīgas - Bolderājas dzelzsceļa Slokas ielas pārbrauktuves tuvumā vēl saglabājies Dzegužkalna stacijas perons. Bet Imantas daudzstāvu masīva malā atrodas Sudrabkalniņš ar Kārļa Zāles veidoto pieminekli Latviešu strēlniekiem, kas šajās pašas kāpās reiz, tālajā 1918. gadā, apturēja Bermontu.

Ja ticam vēsturniekiem, Pārdaugavu par Rīgas daļu kartēs iezīmē tikai 1786. gadā. Pati Rīga dibināta - atgādināšu - 1201. gadā. 

Pirms ierakstīšanās pisētas robežās, 17. gs Pārdaugavā bija 3 ciemi pie Daugava pārceltuvēm Bauskas, Daugavgrīvas un Jelgavas ceļu galos. No šiem ciemiem izveidojās mums tagad zināmie Torņakalns, Iļģuciems un Āgenskalns. 

Āgenskalna pārceltuve atradās, kur tagad Vanšu tilts. 

18. gs. otrās pusē Pārdaugavu - Dzegužkalnu, Iļģuciemu, Zasulauku varam apskatīt J.K.Broces zīmējumos. Attēlotās pilsētnieku dzīves ainas liek domāt, ka priekšpilsētas ir atkal atdzīvojušās pēc Ziemeļu kara ( 1700. -21.) un Lielā mēra ( 1710. - 11. ). Ar šausmām iedomājos kā Pārdaugava palikusi bez iedzīvotājiem mēra laikā. Droši vien sava liela loma te ūdeņiem. Tīriem, netīriem, tekošiem, stāvošiem, purviem. Nāk prātā šovasar Čehijas pilsētu Karlovy Vari apmeklējot gides stāstītais - šo kalnu kūrortpilsētu ar daudzajiem dziedinošajiem avotiem Lielais mēris atstāja neskartu . . . 

18. gs. un 19. gs. mijā Pārdaugava kļūst par rīdzinieku atpūtas vietu. Te būvē vasarnīcas. Ne velti Pārdaugavas un Jūrmalas koka arhitektūra ir mazajiem tornīšiem un stiklotajām verandām ir tik līdzīga. Pastaigājiet pa Slokas, Baldones, Nometņu ielām Rīgā, tad Jūrmalā Pa Jomas un Jūras ielām, un ieraudzīsiet daudz līdzīga, sajūtīsiet tā paša laikmeta elpu.

Līdz mūsdienām Rīgas robežas vēl daudzkārt paplašinājušās, uzcelti jaunie masīvi pļavās un ganībās, kā Zolitūde, Imanta, Ziepniekkalns, skaistajā priežu silā ietupinātas piecstāvu mājas Āgenskalna Priedēs. Labi vēl, ka atstājot senāko apbūvi. Nu ja - jaukt nost pēc kara nebija prātīgi, tad arī visiem veco, nojaukto māju iedzīvotājiem būtu jāatrod jauni dzīvokļi.

Ļoti labs Pārdaugavas, Āgenskana apskates ekskursijas sākums vai noslēgums ir Slokas un Nometņu ielas krustojums ar simpātiskajām kafejnīcām. Iesaku Ciemakukuli kafijai un ļoti gardiem pīrādziņiem, vai Fazendu vēlām brokastīm vai kādai gruntīgākai ēšanai. 

Slokas un Nometņu ielas kvartāls. Foto: Zanda Milzarāja

Nometņu ielas skats pie kafejnīca Fazenda.
 Foto: Zanda Milzarāja