Meklējam arhitektūras stilus un kalumus
Staigājot pa Āgenskalnu noteikti pamanīsiet visur esošos kalumus - namu ieejas durvīm, lieveņa jumtiem, vārtiem un balkoniem. Sevišķi daudz to vienuviet ir Mārtiņa kapos. Pamēģināsim dažādo stilu ietekmes saskatī tieši kalumos.
Te maza atkāpe no ekskursijas - lūkošu populāri raksturot tos arhitektūras stilus, ko varat redzēt Pārdaugavas vēsturiskajā apbūvē. Ja gribat zinātniskāk un izvērstāk, noteikti atradīsiet speciālo literatūru par mākslas vēsturi vai wikipēdiju.
Eklektisms, ko varam redzēt vai ik uz soļa, Eiropas arhitektūrā ienāk pēc akurātā klasicisma un, var teikt, ir tam pretējs. Īsts stilu sajaukums. Ja namīpašnieks cēla savu īresnamu vai vasarnīcu, tad nu arī pasūtīja arhitektam salikt fasādē visu, kas tik pašam patika - visvisādus tornīšus, dekoratīvos elementus un kalumus uz nebēdu. No pasūtītāja un arhitekta gaumes un sadarbības tad arī bija atkarīgs rezultāts, ko tagad varam redzēt iemiesotu kādā celtnē.
Viena kopīga iezīme, kas raksturo eklektiku, ir vinmērīgs logu ailu ritms, kurš varēja nesaderēties ar ēkas iekštelpu ērtību. Varēja gadīties, ka logs ir pavisam tuvu sienai vai pat ne visai veiksmīgā augstumā no grīdas, galvenais, ka fasāde skaista un ritmiska. No pieredzes varu teikt, ka reiz Volguntes ielas mākslinieka darbnīcā logs bija tik tuvu sienai, ka pat nebija ērti atverams, nerunājot par domu, kaut ko, kā piemēram skapi, pielikt pie sienas. To no ārpuses, protams, nevarēja zināt, tātad - viss kārtībā.
Eklektikas celtnēs izmantoja vai nu dažādu stilu bagātīgu salikumu vai arī cēla ēku a la romānika, gotika, renesanse vai baroks - te redzam neoromāniku kā sv. Mārtiņa baznīcā Slokas ielā 34, neogotiku kā īres namā Pilotu ielā 4, neorenesansi - kā īres namā Slokas ielā 31, neobaroku kā sv. Alberta baznīcā Liepājas ielā 38. Nu re - visi piemēri tepat Pārdaugavā. Kājām var to līkumu apiet un savām acīm pārliecināties.
Ap 1900. to gadu eklektika, kā visi arhitektūras un māksas stili, kas ir savā beigu posmā, kļūst pompoza un groteska, tad piekāpjas ienākošajam jūgendstilam. Raksturīgos eklektikas beigu posma tornīšus ielu stūros varam labi apskatīt Pilotu ielā 4 un Nometņu ielā 7a. Ir pamanāmi ir iespaidīgi, vai ne?
Jūgendstils ienāk Latvijas arhitektūrā 20. gs. sākumā. Ienāk ne vien arhitektūrā bet arī mākslā, literatūrā, iespiedgrafikā. Rīga pazīstama ar kluso centru un jūgendstila celtnām Alberta ielas rajonā. Būsiet taču pamanījuši, vai ne? Arī Pārdaugavā ir, ko redzēt.
Jūgendstils ir pretējs eklektikai ar veidoa pakārtošanu funkcijai. Ja eklektikai bija svarīgs vienmērīgs fasādes ritms, tad jūgendstilā vispirms bija plānojums, tad ēkas ārējais ritms. Šis ritms nebija stingri simetrisks, toties izrotāts un krāšņs gan. Ēku fasādēm raksturīgas liektās līnijas, augu un dzīvnieku motīvi, Ēģiptes, Japānas kultūru elementi.
Runājot par Jūgendstilu nevaram neminēt daudzās arhitekta Reinholda Šmēlinga celtās sabiedriskās ēkas - t.s. "sarkanās skolas" Rīgā (1908—1914). Konkrēti Pārdaugavā - Hāmaņa ielā 2a, Baltajā ielā 10, Raņķa dambī 1, Zeļļu ielā 4, Kalnciema ielā 118, tāpat P.Stradiņa slimnīcu un Āgenskana tirgu. Tās visas ir celtnes ar asietrisku būvapjomu un sarkano ķieģeļu fasādēm. Jūgendstils te ir pavisam racionāls, viss būvapjoms un plānojums pakļauts ēkas funkcijai.
Ļoti uzskatāmi jūgendstilu redzam ir īres nama fasādē Nometņu ielas un Tempļu ielas stūrī. Žēl, ka patreiz tas nav pašā labākajā stāvoklī, bet, var redzēt, ka saimnieks dara, ko spēj. Balkons ar izcilajiem jūgendstila kalumiem ir atbakstīts un pasargāts no sabrukšanas, ēka apdzīvota un dzīva.
Blakus esošais īres nams - Nometņu un Lapu ielas stūrī ir skaists jūgensdstila virziena - nacionālā romantisma paraugs.
Nacionālais romantisms saglabā jūgendstilam raksturīgo racionālo tepu plānojumu un fasādes asimetriju, bet atšķiras ar pamanāmu dabisko būvmateriālu pielietojumu. Vai vismaz to dekoratīvu imitāciju. Varam redzēt ķieģeļus, granīta bluķus, koku - pildrežģu joslā fasādē. Ļoti labi nacionālo romantismu varam redzēt Valsts Arhīva ēkā Slokas un Kalnciema ielas stūrī.Arī bijušais īres nams, bijusī Kurzemes rajona pašvaldība Slokas ielā 31 - Slokas un Mārtiņa ielu stūrī, kas tagad ir bēdīgā stāvoklī, ir nacionālā romantisma paraugs.
Ja varam ticāt mākslas vēsturniekiem, nacionālais romantisms Latvijā ienāk no Somijas, atnesdams pilsētas īresnamu veidoliem viduslaiku piļu un lauku baznīcu smagnējību. Diplomdarba materiālus meklējot Valsts bbliotēkas mazajā, mājīgajā Letonikas nodaļā, kas tad vēl atradās Jēkaba ielā pie Saeimas, atradu gleznotāja Jaņa Rozentāla rakstīto par tolaik jauno arhitektūras stilu Somijā: Pie Somiem šī romantika prādās kā tādas mazas, grūtos politiskos apstākļos nomāktas tautas mēģinājums aptvert savus spēkus, sevi mākslinieciski atrast un uzstādīties. It kā baidīdamās, ka viņas tautība netiek iznīcināta, viņa saņem savus pēdējos spēkus, lai dotu pasaulei ainu no savas tautas rakstura, it kā sacīdama, tā ir mana dvēsele, kas nedrīkst un nevar pazust.". Velkot paralēles starp Somiju un Latviju, un, ņemot vērā vēsturisko situāciju laikā, kad nacionālais romantisms piedzīvo Rīgā savu uzplaukumu, varteikt, ka šis jūgendstila virziens ir latviešu arhitektu mēģinājums radīt īpatnēju latvisku arhitektūru pēc formas un satura.
Savu prasmi pazīt arhitektūras stilus varam pārbaudīt ieskatoties vērīgāk daudzajos dekoratīvajos kalumos.
Lielākā daļa šo kalumu radušies rūpniecībai attīstoties 19. gs. pirmajā pusē. Lietuvēs ražoja metāla metinājumus arhitektūrai, tāpēc nebrīnīsimies, ja atradīsim kādus vienādus.19. gadsimta pirmajā pusē celtās ēkas ir eklektisma stilā, un eklektismu, kā atceraties, varētu saukt par vairāku stilu sajaukumu.
Jūgendstilu ar tā liektajām formām vislabāk var apskatīt:
Te maza atkāpe no ekskursijas - lūkošu populāri raksturot tos arhitektūras stilus, ko varat redzēt Pārdaugavas vēsturiskajā apbūvē. Ja gribat zinātniskāk un izvērstāk, noteikti atradīsiet speciālo literatūru par mākslas vēsturi vai wikipēdiju.
 |
| Vasaras iela. Zanda Milzarāja. Tušas zīmējums. |
Eklektisms, ko varam redzēt vai ik uz soļa, Eiropas arhitektūrā ienāk pēc akurātā klasicisma un, var teikt, ir tam pretējs. Īsts stilu sajaukums. Ja namīpašnieks cēla savu īresnamu vai vasarnīcu, tad nu arī pasūtīja arhitektam salikt fasādē visu, kas tik pašam patika - visvisādus tornīšus, dekoratīvos elementus un kalumus uz nebēdu. No pasūtītāja un arhitekta gaumes un sadarbības tad arī bija atkarīgs rezultāts, ko tagad varam redzēt iemiesotu kādā celtnē.
Viena kopīga iezīme, kas raksturo eklektiku, ir vinmērīgs logu ailu ritms, kurš varēja nesaderēties ar ēkas iekštelpu ērtību. Varēja gadīties, ka logs ir pavisam tuvu sienai vai pat ne visai veiksmīgā augstumā no grīdas, galvenais, ka fasāde skaista un ritmiska. No pieredzes varu teikt, ka reiz Volguntes ielas mākslinieka darbnīcā logs bija tik tuvu sienai, ka pat nebija ērti atverams, nerunājot par domu, kaut ko, kā piemēram skapi, pielikt pie sienas. To no ārpuses, protams, nevarēja zināt, tātad - viss kārtībā.
Eklektikas celtnēs izmantoja vai nu dažādu stilu bagātīgu salikumu vai arī cēla ēku a la romānika, gotika, renesanse vai baroks - te redzam neoromāniku kā sv. Mārtiņa baznīcā Slokas ielā 34, neogotiku kā īres namā Pilotu ielā 4, neorenesansi - kā īres namā Slokas ielā 31, neobaroku kā sv. Alberta baznīcā Liepājas ielā 38. Nu re - visi piemēri tepat Pārdaugavā. Kājām var to līkumu apiet un savām acīm pārliecināties.
Ap 1900. to gadu eklektika, kā visi arhitektūras un māksas stili, kas ir savā beigu posmā, kļūst pompoza un groteska, tad piekāpjas ienākošajam jūgendstilam. Raksturīgos eklektikas beigu posma tornīšus ielu stūros varam labi apskatīt Pilotu ielā 4 un Nometņu ielā 7a. Ir pamanāmi ir iespaidīgi, vai ne?
Jūgendstils ienāk Latvijas arhitektūrā 20. gs. sākumā. Ienāk ne vien arhitektūrā bet arī mākslā, literatūrā, iespiedgrafikā. Rīga pazīstama ar kluso centru un jūgendstila celtnām Alberta ielas rajonā. Būsiet taču pamanījuši, vai ne? Arī Pārdaugavā ir, ko redzēt.
Jūgendstils ir pretējs eklektikai ar veidoa pakārtošanu funkcijai. Ja eklektikai bija svarīgs vienmērīgs fasādes ritms, tad jūgendstilā vispirms bija plānojums, tad ēkas ārējais ritms. Šis ritms nebija stingri simetrisks, toties izrotāts un krāšņs gan. Ēku fasādēm raksturīgas liektās līnijas, augu un dzīvnieku motīvi, Ēģiptes, Japānas kultūru elementi.
Runājot par Jūgendstilu nevaram neminēt daudzās arhitekta Reinholda Šmēlinga celtās sabiedriskās ēkas - t.s. "sarkanās skolas" Rīgā (1908—1914). Konkrēti Pārdaugavā - Hāmaņa ielā 2a, Baltajā ielā 10, Raņķa dambī 1, Zeļļu ielā 4, Kalnciema ielā 118, tāpat P.Stradiņa slimnīcu un Āgenskana tirgu. Tās visas ir celtnes ar asietrisku būvapjomu un sarkano ķieģeļu fasādēm. Jūgendstils te ir pavisam racionāls, viss būvapjoms un plānojums pakļauts ēkas funkcijai.
Ļoti uzskatāmi jūgendstilu redzam ir īres nama fasādē Nometņu ielas un Tempļu ielas stūrī. Žēl, ka patreiz tas nav pašā labākajā stāvoklī, bet, var redzēt, ka saimnieks dara, ko spēj. Balkons ar izcilajiem jūgendstila kalumiem ir atbakstīts un pasargāts no sabrukšanas, ēka apdzīvota un dzīva.
Blakus esošais īres nams - Nometņu un Lapu ielas stūrī ir skaists jūgensdstila virziena - nacionālā romantisma paraugs.
Nacionālais romantisms saglabā jūgendstilam raksturīgo racionālo tepu plānojumu un fasādes asimetriju, bet atšķiras ar pamanāmu dabisko būvmateriālu pielietojumu. Vai vismaz to dekoratīvu imitāciju. Varam redzēt ķieģeļus, granīta bluķus, koku - pildrežģu joslā fasādē. Ļoti labi nacionālo romantismu varam redzēt Valsts Arhīva ēkā Slokas un Kalnciema ielas stūrī.Arī bijušais īres nams, bijusī Kurzemes rajona pašvaldība Slokas ielā 31 - Slokas un Mārtiņa ielu stūrī, kas tagad ir bēdīgā stāvoklī, ir nacionālā romantisma paraugs.
Ja varam ticāt mākslas vēsturniekiem, nacionālais romantisms Latvijā ienāk no Somijas, atnesdams pilsētas īresnamu veidoliem viduslaiku piļu un lauku baznīcu smagnējību. Diplomdarba materiālus meklējot Valsts bbliotēkas mazajā, mājīgajā Letonikas nodaļā, kas tad vēl atradās Jēkaba ielā pie Saeimas, atradu gleznotāja Jaņa Rozentāla rakstīto par tolaik jauno arhitektūras stilu Somijā: Pie Somiem šī romantika prādās kā tādas mazas, grūtos politiskos apstākļos nomāktas tautas mēģinājums aptvert savus spēkus, sevi mākslinieciski atrast un uzstādīties. It kā baidīdamās, ka viņas tautība netiek iznīcināta, viņa saņem savus pēdējos spēkus, lai dotu pasaulei ainu no savas tautas rakstura, it kā sacīdama, tā ir mana dvēsele, kas nedrīkst un nevar pazust.". Velkot paralēles starp Somiju un Latviju, un, ņemot vērā vēsturisko situāciju laikā, kad nacionālais romantisms piedzīvo Rīgā savu uzplaukumu, varteikt, ka šis jūgendstila virziens ir latviešu arhitektu mēģinājums radīt īpatnēju latvisku arhitektūru pēc formas un satura.
Savu prasmi pazīt arhitektūras stilus varam pārbaudīt ieskatoties vērīgāk daudzajos dekoratīvajos kalumos.
Lielākā daļa šo kalumu radušies rūpniecībai attīstoties 19. gs. pirmajā pusē. Lietuvēs ražoja metāla metinājumus arhitektūrai, tāpēc nebrīnīsimies, ja atradīsim kādus vienādus.19. gadsimta pirmajā pusē celtās ēkas ir eklektisma stilā, un eklektismu, kā atceraties, varētu saukt par vairāku stilu sajaukumu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru