Sudrabkalniņš
Vai zināt, kur Pārdaugavā arī šodien apskatāmas liecības par I Pasaules karu? Nē? Tad aizbrauksim uz Imantu.
20. gadsimta vēsture bagāta ar kariem, nemieriem, revolūcijām. Šodien par to liecina gan joprojām neaizbērtās tranšejas kāpās, gan piemiņas zīmes. Arī Pārdaugavā, Imantā. Kāpās Anniņmuižas parkā joprojām atrodamas neaizbērtās pirmā Pasaules kara tranšejas kauju vietās, kur apturēja Bermonta karaspēku 1919. gadā. Slokas ielā, senā jūras kāpā , kauju vietā pēc arhitekta E. Štālberga un tēlnieka K. Zāles projekta uzcelts masīvs granīta piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kauju un kritušo piemiņai. Par atgādinājumu vienam no tragiskākajiem posmiem Latvijas vēsturē - bermontiādi. 1919. gada vasarā, lai saglabātu vācu bruņotos spēkus Kurzemē, atgūtu Vidzemi un varbūt arī Igauniju, tika izveidots 50 tūkstoš vīru apmācīts un labi bruņots karaspēks bijušā cara armijas intendanta P.Bermonta-Avalova vadīā. Tam pretī stājās tikai pieci tūkstoši karotāju lielā, steigā savāktā Latvijas armija. Kaujas pie Rīgas robežām Pādaugavas pusē notika no oktoba sākuma līdz 3. novembrim. Tad pārgāja pretuzbrukumā, un decembrī sakautās Bermonta armijas vienības atkāpās caur Lietuvu uz Prūsiju.
Vairāk par kauju vietām Pārdaugavā atradīsiet Aizsardzības ministrijas mājaslapā, izdevumā "Militārais apskats".
Piemineklis celts 1937. gadā, toreizējās Slokas ielas galā, pie Dammes mājām. Tagad Slokas iela aizvijusies tālāk līdz pašai Jūrmalai. Seno māju vairs nav - to vietā Sudrabkalniņam apkārt ir 70-tajos gados celtais Imantas daudzstāvu dzīvojamais masīvs. Uz blakus esošās kāpas uzceltais tirdzniecības centras ''Imanta" aizsedz skatu uz pieminekli no priekšpuses, arī celts tai pat laikā.
Pašā kāpas virsotnē - laukumiņš ar altāri, upurtrauku un masīvu bronzas plāksni ar kritušo vārdiem.
Sākotnēji Sudrabkalniņa akārtnes apstādījum iekārtoti pēc A.Zeidaka plānojuma, 1980. gadā notikuši rekonstrukcijas darbi pēc I.Greilihas projekta, tad arī ieīkots sānu ceļš, atpūtas vietas, stādījumi.
20. gadsimta vēsture bagāta ar kariem, nemieriem, revolūcijām. Šodien par to liecina gan joprojām neaizbērtās tranšejas kāpās, gan piemiņas zīmes. Arī Pārdaugavā, Imantā. Kāpās Anniņmuižas parkā joprojām atrodamas neaizbērtās pirmā Pasaules kara tranšejas kauju vietās, kur apturēja Bermonta karaspēku 1919. gadā. Slokas ielā, senā jūras kāpā , kauju vietā pēc arhitekta E. Štālberga un tēlnieka K. Zāles projekta uzcelts masīvs granīta piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka kauju un kritušo piemiņai. Par atgādinājumu vienam no tragiskākajiem posmiem Latvijas vēsturē - bermontiādi. 1919. gada vasarā, lai saglabātu vācu bruņotos spēkus Kurzemē, atgūtu Vidzemi un varbūt arī Igauniju, tika izveidots 50 tūkstoš vīru apmācīts un labi bruņots karaspēks bijušā cara armijas intendanta P.Bermonta-Avalova vadīā. Tam pretī stājās tikai pieci tūkstoši karotāju lielā, steigā savāktā Latvijas armija. Kaujas pie Rīgas robežām Pādaugavas pusē notika no oktoba sākuma līdz 3. novembrim. Tad pārgāja pretuzbrukumā, un decembrī sakautās Bermonta armijas vienības atkāpās caur Lietuvu uz Prūsiju.
Vairāk par kauju vietām Pārdaugavā atradīsiet Aizsardzības ministrijas mājaslapā, izdevumā "Militārais apskats".
Piemineklis celts 1937. gadā, toreizējās Slokas ielas galā, pie Dammes mājām. Tagad Slokas iela aizvijusies tālāk līdz pašai Jūrmalai. Seno māju vairs nav - to vietā Sudrabkalniņam apkārt ir 70-tajos gados celtais Imantas daudzstāvu dzīvojamais masīvs. Uz blakus esošās kāpas uzceltais tirdzniecības centras ''Imanta" aizsedz skatu uz pieminekli no priekšpuses, arī celts tai pat laikā.
 |
| Sudrabkalniņš. E. Štālbergs, K. Zāle, piemineklis Rīgas pulka karavīriem, Rīgas aizstāvjiem 1919. Foto: Zanda Milzarāja 2013 |
No stāvlaukuma Slokas ielas malā varat pa lēzenu celiņu uzkāpt kāpā no sāniem. Iespaidīgākais skats gan ir no kāpas priekšpuse, kāpjot pa stāvām granīta kāpnēm. Galvenā pieminekļa daļa ir 12 metrus augsta, veidota no 40 x 60 cm lieliem iesārtiem un ziganiem granīta bluķiem.Frontālajā pusē, pret Slokas ielu cilnī veidota lauvas galva - Rīgas simbols, bet abās pusēs bareljefi ar karavīriem. Ziemeļu pusē karavīru tēli 1919. gadam raksturīgajā ietērpā un bruņojumā, Dienvidu pusē - senlatviešu karavīru virkne, sejas vaibsti nav saskatāmi.
Kāpnes ved agšup vairākos laidienos - 21, tad 16, tad 10 pakāpieni, radot vēl lielāku pretestības iespaidu.
 | |
|
Sākotnēji Sudrabkalniņa akārtnes apstādījum iekārtoti pēc A.Zeidaka plānojuma, 1980. gadā notikuši rekonstrukcijas darbi pēc I.Greilihas projekta, tad arī ieīkots sānu ceļš, atpūtas vietas, stādījumi.
 | |
|
 |
| Sudrabkalniņš. Uzeja no Slokas ielas puses Foto: Zanda Milzarāja 2013 |
E. Štālberga un K. Zāles veidotais Sudrabkalniņš ir vienīgais tāda veida piemineklis Pārdaugavā. 1938. gadā izdotajā V. Likerta grāmatā "'Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.-1938.'' minēti grāmatas izdošanas laikā topošie pieminekļi Buļļu ielā pie Vīķu mājām (Iļģuciemā) un Slokas ielā, Auto-tanku pulka novietojuma vietā, pēc arhitekta V. Vitanda projekta. Šodien par tiem nekas neliecina.
Citēju autoru: "1938.gadā izdotajā V.Likerta grāmatā "Brīvības un kritušo pieminekļi 1920.-1938." minēti grāmatas izdošanas laikā topošie pieminekļi [..] Slokas ielā, Auto-tanku pulka novietojuma vietā, pēc arhitekta V.Vitanda projekta. Šodien par tiem nekas neliecina."
AtbildētDzēstTā nu gan nav tiesa. Piemineklis Autotanku pulka kritušajiem Slokas un Pulka ielas stūrī stāv jau kopš 1939.gada. Padomju laikā gan tas atradās slēgtā armijas daļas teritorijā un parasta mirstīgā acīm bija slēpts. Tagad pieminekli var aplūkot ikviens, tas restaurēts 2009.gadā.