20. gadsimta sākuma īresnami. Kāda dzīve iekšā?

Mūsu skaistā Rīga ir bagāta ar 20. gadsimta sākumā celtiem īresnamiem. Fasādes varam aplūkot cik vien patīk, bet kas iekšpusē? Kā ritēja dzīve rīdzinieka mājās apmēram pirms simts gadiem? 

Protams, dažādu amatu pārstāvji, dažāda turīguma ļaudis dzīvoja atšķirīgi. 

Ja pastaigājam pa Iļģuciema, Dzegužkalna strādnieku māju rajoniem, protams iespaids par tā laika dzīvi un sadzīvi ir cits, kā, piemēram, par dzīvi Āgenskalna vairāk vai mazāk grezniem īresnamiem vai Kluso centru.

Strādnieka miteklis bieži tika plānots kā vienistabas dzīvoklis ar ieeju caur virtuvi, malkas plīti ar ūdens tvertni karstajam ūdenim, istabu sildīja mūrītis, bet sausā tualete bija visam stāvam kopīga un kāpņu telpā. 

Nākamais pēc dzīves līmeņa, jau ģimenei paredzētais dzīvoklis, bija ar tā saucamo "meitas" jeb kalpones istabu, vairākām dzīvojamām istabām, kas garā rindā viena aiz otras, bieži vien ar vannasistabas krāsni un malkas boileri, tualeti katrā dzīvoklī. Atkarībā no dzīvokļa un visa nama lieluma lieluma varēja būt vairākas izejas uz divām kāpņu telpām. 

Lai ieskatītos vidusslāņa dzīvoklī līdz pat vismazākajai telpai, dodamies uz Rīgas Jūgendstila muzeju Daugavas otrā krastā, uz Alberta ielu 12. 

Īresnams Alberta ielā celts 1903. gadā pēc arhitekta K. Pēkšēna projekta, muzejs iekārtots paša arhitekta dzīvoklī.

Rīgas Jūgenstila muzejs. Vitrāžas ēdamistabas logos.
Foto: Zanda Milzarāja 2013.

Jau kāpņu telpa ienākot atstāj iespaidu par jūgendstila arhitektūru. 

Augšā pa riņķveida kāpnēm ir J. Rozentāla muzejs, iekārtots darbnīcā. To citu reizi.

Ienākot plašā priekštelpā patīkami pārsteidz dzīvokļa plānojums. Istabas gan kārtoas viena aiz otras, ir savienotas ar durvīm, bet no istabām ir izeja uz gaiteni. Tas dod iedzīvotājiem zināmu savrupības iespēju.

Samaksāju latu par fotogrāfēšanu un bildēju mierīgu prātu. 

Nāciet apskatīt, nāciet ar bērniem  - Jūgendstila muzejs piedāvā fotogrāfēties interjerā un ietērpties laikam atbilstošos aksesuāros - cepurēs un apmetņos. Varu vērot, ka atbilstošais tiek atrasts arī ģimenei ar bērniem.

Pa muzeju varēsiet izbraukt gan ar bērnu ratiem, gan ratiņkrēslu, vietas, kur apgriezties dzīvoklī gana.

Atskāršu, ka droši vien mums katram varētu būt mājās no vecmāmiņas krājumiem saglabājušies trauki, vāzes, segas un sedziņas, kāda mēbele. Ieraugu ekspozīcijā pazīstamas lietas. Starp citu, ja Jums kādas ir iekas, varat tās piedāvāt muzejam.

Vēl bez skaistajām vitrāžām, nišas ar ziemas dārzu, mani patīkami pārsteidz centrālapkures radiatori.

Esmu nākusi ne tikai ar acīm baudīt interjeru, bet uzzināt praktiskas sadzīviskas lietas par rīdinieku sadzīvi. Te nu ir atbildes uz maniem daudzajiem jautājumiem.  Ēka celta 1903. gadā, katlumāja atradusies pagrabā. Tātad kurināts ir kamīns un virtuves pīts, bet ne jau lai piesildītu dzīvokli, citiem noūkiem. Jau sākotnēji ir bijis ūdensvads, vanna, tualete ar skalojamo kasti. Tas viss - vairāk kā pirms simts gadiem. 

Rīgas Jūgenstila muzejs. Vannasistaba.
Foto: Zanda Milzarāja 2013.

Iepriecina plašā virtuve, plīts būtu pavisam ērti lietojama arī tagad. Ieskatīties pieliekamajā, diezgan pilnā , starp citu, un meitas istabā arī interesanti.

Rīgas Jūgenstila muzejs. Virtuve.
Foto: Zanda Milzarāja 2013.

Rīgas Jūgenstila muzejs. Virtuve.
Foto: Zanda Milzarāja 2013.

Rīgas Jūgenstila muzejs. Pieliekamais.
Foto: Zanda Milzarāja 2013.

Un, lai iespaids būtu pilnīgāks, dodamies apskatīt Latvijas dzelzsceļa vēstures muzeju Uzvaras bulvārī 2A. Ļoti ērta piekļūšana - ir bezmaksas autostāvvieta apmeklētājiem, visur iekļūsiet ar bērnu ratiņiem vai ratiņkrēslu. Te jāieplāno laiks nesteidzīgai pastaigai, lai izbaudītu gadsimta noskaņu un ieklausītos staciju, tātad vietu nosaukumos, kā tie mainījušies laika gaitā. 

Iesaku aprakstus lasīt abās valodās - latviski un angiski. Informācija mazliet atšķiras, tā iegūsiet vairāk.

Un pie visa priekšstata par rīdzinieku dzīvi 20. gadsimta trīsdesmitajos gados vēl uzzinu, ka līdz ar dzelzsceļu attīstījies un bijis iecienīts kāds ceļošanas veids - vienas dienas ekskursija ar vilcienu. Nu, piemēram, uz Ogri vai Siguldu. Braukuši un ēduši, dzēruši, dejojuši vagonā. Tas man ir kas jauns, nevaru vien nopriecāties!