Spilve un Nordeķu muiža
Šodien Pārdaugavas pastaiga turpinās no Dzegužkalna apkārtnes uz Nordeķiem.
Mans ceļabiedrs ir Roberts, viņa pārvietošanās līdzekli - ratiņkrēslu ņemam līdzi automašīnas bagāžniekā un dodamies ceļā. Ir svētdienas rīts, tikko kārtīgi lijis lietus, tādēļ savu maršrutu esam nolēmuši sākt ar Aviācijas muzeju bijušajā lidostā Spilve. Mājaslapā iepriekš izlasīju, ka invalīdam ratiņkrēslā ar pavadoni ieeja brīva, nopriecājos par tādu attieksmi un nolemju, ka tad iekļūšana, sliekšņi, lifts - tur taču par visu būs padomāts.
Līdz uzcelta tagadējā lidosta Rīga, Spilve bija vienīgais Rīgas lidlauks. Ēka celta piecdesmitajos gados, sociālistiskā reālisma sienu gleznojumi un bareljefi, kolonnas pie ieejas. Tagad gan ēka gan aleja vienotā ansamblī ir arhitektūras piemineklis. Monumentālo iespaidu gan krietni pabojā cauruļvads pāri alejai, bet arī tas ir laikmeta liecība.
Saulītei skaisti spīdot mēģinu uzmanīgi braukt pa aleju uz lidlauku. Peļķes ir pamatīgas, jāpalaiž lielāks auto pa priekšu, lai redzam dziļumu.
Pie Aviācijas muzeja mūs sagaida nepatīkams pārsteigums - priekšā milzu peļķe, izskatās nepārbraucama. Izkāpju no mašīnas izpētīt situāciju. Pa to laiku ir jau piebraukušas citas mašīnas, apgriezušās un aizbraukušas. Garām paiet ģmene ar diviem bērniem, bet arī nekur tālu pa ietvi netiek - ūdens pārāk dziļš. Viens džips gan pārbrauc ar riteņiem līdz asīm ūdenī. Redzam, ka cilvēki ieiet ēkā, - tātad ir atvērts. Mēs gan šoreiz griežamies riņķī un lavamies pa alejas peļķēm uz Iļģuciemu iedzert kādu kafiju.
Izrādās - Iļģuciema maiznīcas kefejnīcā netiekam, arī Iļģuciema kultūras centrā, ja būtu tāds nodoms, tāpat iekšā netiktu. Bet tirdzniecības centrā ir jauka picērija, ar to kafijas dzeršanai pietiek.
Dodamies tālāk uz Nordeķu muižas parku. Te svētdienas dienā daudz cilvēku. Vienā parka malā iekārtojies ceļojošs atrakciju parks, pa celiņiem pastaigājas ģimenes ar bērniem, pie dīķa, kas patiesībā ir aizaugusi upīte, varam pabarot pīles.
Nordeķu muižas parks izveidojies jau 18. gs beigās un ir viens no senākajiem parkiem Rīgā. Līkumotie celiņi raksturīgi ainavu parkiem. Ja uzmanīgi ieskatāmies, varam sameklēt lapegli, ciedru ne tikai liepas, bērzus, kļavas un ozolus. Koki šeit ir stādīti grupās, plaša vieta atstāta zālājiem.
Parka malā, aiz nožogojuma Nordeķu muižas ēkas - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. No visa, kas reiz bijis, patlaban atlikušas 3 muižas ēkas un skatiens meklē brikšņos bijušās oranžērijas drupas un skursteni. 1994. gadā to esmu nofotogrāfējusi diplomdarba materiālus vācot. Vairākkārt pārbūvēta Oranžērija bijusi arī siltumnīcu katlumāja, tad, kad te vēl bija siltumnīcas. Tagad ir brikšņi pretstatā sakārtotajai parka daļai.
20. gadsimta sākumā Nordeķu muižas īpašniekam bijusi doma blakus oranžērijai celt augu eļļas pārstrādes fabriku, tika izstrādāts projekts, bet fabrika tomēr netika uzcelta.
Palikušās muižas ēkas patreiz atjauno. No Buļļu ielas puses vislabāk apskatāma vienstāva koka dzīvojamā ēka. Celta 18. gs. beigās. No ielas pāri sētai jau tagad varam redzēt ieejas daļu - portiku ar koka kolonnām. Mazliet jāpaciešas un jāpagaida , kad restauratori beigs darbu - tad varēsim redzēt pilnībā.
Apskatījuši muižas parku, apdomājam, kur doties tālāk. Varam izbaudīt laikmetu, kad veidojās sabiedriskais centras ap muižu un doties pa Slokas ielu.
Vecā koka dzīvojamā apbūve saglabājusies Slokas ielas šaurākajā, vienvirziena braukšanas posmā ( Imantas virzienā braucot) starp Dagmāras ielu un Bolderājas dzelzsceļu. Te atradusies Nordeķu, vēlāk par Dzegužkalna staciju nosauktā vilciena pietura. Palikušas vienīgi perona plāksnes. 19. un 20. gadsimtu mijā šis dzelzsceļš savienojis Rīgas centru ar Iļģuciemu, vēlāk arī ar Bolderāju. Pēc mana vectēva stāstītā, bānītis kursējis vēl piecdesmito gadu beigās.
Mēs izvēlamies doties pa Buļļu ielu. Ielu stūrī, pretim muižai, atrodas 19. gs. sākumā celtā Iļģuciema pirts, kas darbojas joprojām. Tālāk, visgarām Buļļu ielai, iepretim muižas parkam sabūvŗtas dzīvojamās mājas - laiks - no 19. gs. sākuma koka ēkas, no padomju laika - piecstāvu mājas, arī pirmskrīzes jaunais daudzdzīvokļu projekts. Bet pati krāšņākā dzīvojamā ēka apskatāma Nordeķu muižas pusē - pie paša Buļļu ielas apļa. Divstāvu koka dzīvojamā māja ar veikaliem pirmajā stāvā. Eklektika ar pildrežģu ( fahverka) imitāciju un graciozu tornīti ielas stūrī.
Ar šādu skaistu celtni pabeidzam mūsu šodienas maršrutu un kāpjam mašīnā mazliet vairāk no Pārdaugavas apskatījuši.
Mans ceļabiedrs ir Roberts, viņa pārvietošanās līdzekli - ratiņkrēslu ņemam līdzi automašīnas bagāžniekā un dodamies ceļā. Ir svētdienas rīts, tikko kārtīgi lijis lietus, tādēļ savu maršrutu esam nolēmuši sākt ar Aviācijas muzeju bijušajā lidostā Spilve. Mājaslapā iepriekš izlasīju, ka invalīdam ratiņkrēslā ar pavadoni ieeja brīva, nopriecājos par tādu attieksmi un nolemju, ka tad iekļūšana, sliekšņi, lifts - tur taču par visu būs padomāts.
Līdz uzcelta tagadējā lidosta Rīga, Spilve bija vienīgais Rīgas lidlauks. Ēka celta piecdesmitajos gados, sociālistiskā reālisma sienu gleznojumi un bareljefi, kolonnas pie ieejas. Tagad gan ēka gan aleja vienotā ansamblī ir arhitektūras piemineklis. Monumentālo iespaidu gan krietni pabojā cauruļvads pāri alejai, bet arī tas ir laikmeta liecība.
Saulītei skaisti spīdot mēģinu uzmanīgi braukt pa aleju uz lidlauku. Peļķes ir pamatīgas, jāpalaiž lielāks auto pa priekšu, lai redzam dziļumu.
Pie Aviācijas muzeja mūs sagaida nepatīkams pārsteigums - priekšā milzu peļķe, izskatās nepārbraucama. Izkāpju no mašīnas izpētīt situāciju. Pa to laiku ir jau piebraukušas citas mašīnas, apgriezušās un aizbraukušas. Garām paiet ģmene ar diviem bērniem, bet arī nekur tālu pa ietvi netiek - ūdens pārāk dziļš. Viens džips gan pārbrauc ar riteņiem līdz asīm ūdenī. Redzam, ka cilvēki ieiet ēkā, - tātad ir atvērts. Mēs gan šoreiz griežamies riņķī un lavamies pa alejas peļķēm uz Iļģuciemu iedzert kādu kafiju.
 |
| Aviācijas muzejs, lidosta Spilve. Foto: Zanda Milzarāja |
Dodamies tālāk uz Nordeķu muižas parku. Te svētdienas dienā daudz cilvēku. Vienā parka malā iekārtojies ceļojošs atrakciju parks, pa celiņiem pastaigājas ģimenes ar bērniem, pie dīķa, kas patiesībā ir aizaugusi upīte, varam pabarot pīles.
Nordeķu muižas parks izveidojies jau 18. gs beigās un ir viens no senākajiem parkiem Rīgā. Līkumotie celiņi raksturīgi ainavu parkiem. Ja uzmanīgi ieskatāmies, varam sameklēt lapegli, ciedru ne tikai liepas, bērzus, kļavas un ozolus. Koki šeit ir stādīti grupās, plaša vieta atstāta zālājiem.
 |
| Nordeķu muižas parks. Foto: Zanda Milzarāja |
Parka malā, aiz nožogojuma Nordeķu muižas ēkas - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. No visa, kas reiz bijis, patlaban atlikušas 3 muižas ēkas un skatiens meklē brikšņos bijušās oranžērijas drupas un skursteni. 1994. gadā to esmu nofotogrāfējusi diplomdarba materiālus vācot. Vairākkārt pārbūvēta Oranžērija bijusi arī siltumnīcu katlumāja, tad, kad te vēl bija siltumnīcas. Tagad ir brikšņi pretstatā sakārtotajai parka daļai.
20. gadsimta sākumā Nordeķu muižas īpašniekam bijusi doma blakus oranžērijai celt augu eļļas pārstrādes fabriku, tika izstrādāts projekts, bet fabrika tomēr netika uzcelta.
Palikušās muižas ēkas patreiz atjauno. No Buļļu ielas puses vislabāk apskatāma vienstāva koka dzīvojamā ēka. Celta 18. gs. beigās. No ielas pāri sētai jau tagad varam redzēt ieejas daļu - portiku ar koka kolonnām. Mazliet jāpaciešas un jāpagaida , kad restauratori beigs darbu - tad varēsim redzēt pilnībā.
 |
| Nordeķu muižas ēka. Foto: Zanda Milzarāja |
 |
| Nordeķu muižas ēka. Foto: Zanda Milzarāja |
Apskatījuši muižas parku, apdomājam, kur doties tālāk. Varam izbaudīt laikmetu, kad veidojās sabiedriskais centras ap muižu un doties pa Slokas ielu.
Vecā koka dzīvojamā apbūve saglabājusies Slokas ielas šaurākajā, vienvirziena braukšanas posmā ( Imantas virzienā braucot) starp Dagmāras ielu un Bolderājas dzelzsceļu. Te atradusies Nordeķu, vēlāk par Dzegužkalna staciju nosauktā vilciena pietura. Palikušas vienīgi perona plāksnes. 19. un 20. gadsimtu mijā šis dzelzsceļš savienojis Rīgas centru ar Iļģuciemu, vēlāk arī ar Bolderāju. Pēc mana vectēva stāstītā, bānītis kursējis vēl piecdesmito gadu beigās.
Mēs izvēlamies doties pa Buļļu ielu. Ielu stūrī, pretim muižai, atrodas 19. gs. sākumā celtā Iļģuciema pirts, kas darbojas joprojām. Tālāk, visgarām Buļļu ielai, iepretim muižas parkam sabūvŗtas dzīvojamās mājas - laiks - no 19. gs. sākuma koka ēkas, no padomju laika - piecstāvu mājas, arī pirmskrīzes jaunais daudzdzīvokļu projekts. Bet pati krāšņākā dzīvojamā ēka apskatāma Nordeķu muižas pusē - pie paša Buļļu ielas apļa. Divstāvu koka dzīvojamā māja ar veikaliem pirmajā stāvā. Eklektika ar pildrežģu ( fahverka) imitāciju un graciozu tornīti ielas stūrī.
Ar šādu skaistu celtni pabeidzam mūsu šodienas maršrutu un kāpjam mašīnā mazliet vairāk no Pārdaugavas apskatījuši.
 |
| Dzīvojamā ēka Buļļu ielā. Foto: Zanda Milzarāja |
Vienā no daudzdzīvokļu mājām pie pie paša Buļļu ielas apļa dzīvoja un divstāvu koka dzīvojamā māja ar šnaba veikalu pirmajā stāvā, bija sastopams daudzkārtējais pasaules un PSRS čempions simtslauciņu dambretē Andris Andreiko.
AtbildētDzēst