Dzegužkalns un Iļģuciems
Ekskursiju sāksim ar Rīgas augstāko punktu - Dzegužkalnu.
28 m virs jūras līmeņa ir augstākais punkts Rīgas teritotijā. Šobrīd Dzegužkalns ir parks ar lieliem kokiem, un varam tikai iedomāties, kā bija, kad šo koku te nebija un skatienam visā pilnība atklājās Rīgas panorāma, Sarkandaugava, arī Torņakalns un Zasulauks.
Tā kā sākotnēji Pārdaugavā, kas vēl nebija Rīgas teritorija, tika celtas vasarnīcas un iekārtoti dārzi, arī Dzegužkalna apkārtne bija iecienīta rīdzinieku atpūtas vieta. Te brauca atpūsties un rīkoja zaļumballes.
Parks Dzegužkalnā sākts veidot pēc ainavu arhitekta G. Kūfalta projekta. Sākotnēji kalna nogāzē bija iekārtota estrāde, kalna galā - kafejnīca. Estrāde vairakkārt atjaunota, arī patreiz tā tiek izmantota. Aiz skatuves ir neliela ēka ar palīgtelpām, kuru lieto pasākumu laikā. Skatītāju vietas - amfiteātris ar koka solu rindām atjaunots un gatavs uzņemt visai pravu skaitu skatītāju. Gar estrādi pa kāpnēm vairākos laidienos varam uzkāpt kalna galā - Rīgas pašā augstākajā punktā. Te ir daudz cilvēku ar bērniem un pārīši, kas atnākuši paelpot svaigu gaisu un papriecāties par skatu. Bērniem ir iekārtots laukumiņš kalna pakājē pie Buļļu un Embūtes ielas stūra. Izskatās visai iecienīts, - šūpoles aizņemtas, skilšu kaste arī.
Ziemā Dzegužkalna parks ir labi apmeklēts vēl kāda iemesla dēļ. Te ir gaŗš un lēzens laidiens, pa kuru braukt ar slēpēm vai ragaviņām vai vienkāršāk sakot "šļūkt no kalna". Esmu pati braukusi, kad biju vēl bērns, esmu vedusi te ziemā savus bērnus ar ragaviņām un Jums arī iesaku! Ziema jau tūlīt būs klāt.
Kalnu esam izstaigājuši, kurp tālāk?
Kalna pakājē, starp Slokas un Daugavgrīvas ielām atrodas Iļģuciema alusdarītava. Ja dosieties no kalna lejā pa kāpnēm Daugavgrīvas ielas pusē, to pamanīsiet pēc izlejamā kvasa mucas pie vārtiem ielas malā.
Bet šoreiz iesim uz kalna lēzenās nogāzes pusi.
Netālu no estrādes un auto stāvlaukuma, uz priekšu pa Embūtes ielu , Daugavgrīvas ielas virzienā ir viena no abām Pārdaugavas katoļu baznīcām. Precīzi - Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca. Kopš bērnības līdz pat diplomdarba rakstīšanas laikam atceros tumši sarkani krāsotu koka dievnamu ar vienu torni. Tadag baznīca atjaunota un ietērpta dzeltenu ķieģeļu tērpā. Uz fasādes katoļiem tik raksturīgā un svarīgā Sv. Jaunavas Marijas statuja. Pāri sētai varam apjaust iekoptu dārzu, kas atstāj iespaidu par labu saimnieku.
Dzegūžkalna pakājē patvērušās pagajušā gadsimta sākumā celtās koka mājas. Toreiz, tālajos 1900 - tajos gados pārsvarā celtas rūpnīcu strādniekiem. Ir nācies būt šajos mazajos dzīvoklīšos ar ieeju caur virtuvi garām malkas plītij uz vienīgo istabu. Tualete kāpņu telpā un mazgāšanās paredzama virtuvē.
Bet, ja ieeja ieved nelielā gaitenī, ir meitasistaba un viena aiz otras rindojas vēl kādas divas vai trīs istabas, tad jau pavisam smalki. Apkārtnes mājām ir divstāvu stiklotas verandas un dārzi ar malkas šķūnīšiem.
Vēl varam izmest kādu līkumu, lai izbaudītu Dzegužkalna apkārtnes kolorītu. Paiesimies pa Buļļu ielu. Iela rakta mākslīgi, sadalot Dzegužkalnu divās daļās - parka un atpūtas vietas daļā un Jerukalna daļā. Jērukalns ir veca kapsēta, kas radusies 1831. gadā, holeras laikā un kurā pēc tam glabāti pilsētas nabadzīgie iedzīvotāji. Pieminekļu un krustu te vairs neatrast, vienīgi slīpos saules staros iezīmējas kapu kopiņas kā savdabīgs, ar zāli apaudzis reljefs. Kapu kalna galā saceltas garāžas, tālāk pa Dzegužu ielu - daudzdzīvokļu mājas pašā kapu piemalē.
No Buļļu ielas, kas ir šaura bet svarīga satiksmes artērija Iļģuciema virzienā, iegrizīsimies Saldus ielā.Uz Saldus un Bulļu ielas stūra skaists īresnams ar erkeri.
Dzegužu ielas virzienā nogriežas pāris šķērsielas, kurās, kā izskatās, nez vai var samainīties divas automašīnas. Mājas te vecas, nelielas, dārzos paslēpušās. Ļoti līdzīgi te varēja izskatīties pirms 100 gadiem. Saldus iela nav asfaltēta, un nav arī līdzena. Kājām gājējiem mazā, bet riteņbraucējiem un bērnu ratiņu stūmējiem jāapbruņojas ar pacietību.
Pa Saldus ielu izejam līdz pat bruģētajai Slokas ielai ar tramvaja sliedēm. Uz ielu stūra neliels skvēriņš, kur satiekas trīs ielas. Reiz, tālajos astoņdesmitajos, manā bērnībā, te bija ļoti iecienīts saldējuma kiosks, pie kura allaž stāvēja rinda pēc sveramā saldējuma vafeļu glāzītē. Lielā dzīvokļu māja Saldus ielas stūrī celta drīz pēc kara, vēl veco meistaru roku darbs ar augstajiem griestiem un lielām virtuvēm. Te reiz bija ļoti laba aptieka. Pāri pretim - abās Slokas ielas pusēs pirmskara īresnami ar veikaliem pirmajos stāvos. Bet trešā iela, kas sākas no skvēriņa- Dagmāras iela jau apbūvēta ar piecstāvu ķieģeļu mājām.
Pa tramvaja sliedēm garām kādreizējam kinoteātrim ''Dzintarpils" varētu doties tālāk uz Nordeķu muižas pusi. Tā būs nākamā ekskursija.
28 m virs jūras līmeņa ir augstākais punkts Rīgas teritotijā. Šobrīd Dzegužkalns ir parks ar lieliem kokiem, un varam tikai iedomāties, kā bija, kad šo koku te nebija un skatienam visā pilnība atklājās Rīgas panorāma, Sarkandaugava, arī Torņakalns un Zasulauks.
 |
| Foto: Zanda Milzarāja |
Parks Dzegužkalnā sākts veidot pēc ainavu arhitekta G. Kūfalta projekta. Sākotnēji kalna nogāzē bija iekārtota estrāde, kalna galā - kafejnīca. Estrāde vairakkārt atjaunota, arī patreiz tā tiek izmantota. Aiz skatuves ir neliela ēka ar palīgtelpām, kuru lieto pasākumu laikā. Skatītāju vietas - amfiteātris ar koka solu rindām atjaunots un gatavs uzņemt visai pravu skaitu skatītāju. Gar estrādi pa kāpnēm vairākos laidienos varam uzkāpt kalna galā - Rīgas pašā augstākajā punktā. Te ir daudz cilvēku ar bērniem un pārīši, kas atnākuši paelpot svaigu gaisu un papriecāties par skatu. Bērniem ir iekārtots laukumiņš kalna pakājē pie Buļļu un Embūtes ielas stūra. Izskatās visai iecienīts, - šūpoles aizņemtas, skilšu kaste arī.
 |
| Foto: Zanda Milzarāja |
Kalnu esam izstaigājuši, kurp tālāk?
Kalna pakājē, starp Slokas un Daugavgrīvas ielām atrodas Iļģuciema alusdarītava. Ja dosieties no kalna lejā pa kāpnēm Daugavgrīvas ielas pusē, to pamanīsiet pēc izlejamā kvasa mucas pie vārtiem ielas malā.
Bet šoreiz iesim uz kalna lēzenās nogāzes pusi.
Netālu no estrādes un auto stāvlaukuma, uz priekšu pa Embūtes ielu , Daugavgrīvas ielas virzienā ir viena no abām Pārdaugavas katoļu baznīcām. Precīzi - Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca. Kopš bērnības līdz pat diplomdarba rakstīšanas laikam atceros tumši sarkani krāsotu koka dievnamu ar vienu torni. Tadag baznīca atjaunota un ietērpta dzeltenu ķieģeļu tērpā. Uz fasādes katoļiem tik raksturīgā un svarīgā Sv. Jaunavas Marijas statuja. Pāri sētai varam apjaust iekoptu dārzu, kas atstāj iespaidu par labu saimnieku.
 |
| Foto: Zanda Milzarāja |
Dzegūžkalna pakājē patvērušās pagajušā gadsimta sākumā celtās koka mājas. Toreiz, tālajos 1900 - tajos gados pārsvarā celtas rūpnīcu strādniekiem. Ir nācies būt šajos mazajos dzīvoklīšos ar ieeju caur virtuvi garām malkas plītij uz vienīgo istabu. Tualete kāpņu telpā un mazgāšanās paredzama virtuvē.
Bet, ja ieeja ieved nelielā gaitenī, ir meitasistaba un viena aiz otras rindojas vēl kādas divas vai trīs istabas, tad jau pavisam smalki. Apkārtnes mājām ir divstāvu stiklotas verandas un dārzi ar malkas šķūnīšiem.
 |
| Foto: Zanda Milzarāja |
No Buļļu ielas, kas ir šaura bet svarīga satiksmes artērija Iļģuciema virzienā, iegrizīsimies Saldus ielā.Uz Saldus un Bulļu ielas stūra skaists īresnams ar erkeri.
 |
| Foto: Zanda Milzarāja |
Pa Saldus ielu izejam līdz pat bruģētajai Slokas ielai ar tramvaja sliedēm. Uz ielu stūra neliels skvēriņš, kur satiekas trīs ielas. Reiz, tālajos astoņdesmitajos, manā bērnībā, te bija ļoti iecienīts saldējuma kiosks, pie kura allaž stāvēja rinda pēc sveramā saldējuma vafeļu glāzītē. Lielā dzīvokļu māja Saldus ielas stūrī celta drīz pēc kara, vēl veco meistaru roku darbs ar augstajiem griestiem un lielām virtuvēm. Te reiz bija ļoti laba aptieka. Pāri pretim - abās Slokas ielas pusēs pirmskara īresnami ar veikaliem pirmajos stāvos. Bet trešā iela, kas sākas no skvēriņa- Dagmāras iela jau apbūvēta ar piecstāvu ķieģeļu mājām.
Pa tramvaja sliedēm garām kādreizējam kinoteātrim ''Dzintarpils" varētu doties tālāk uz Nordeķu muižas pusi. Tā būs nākamā ekskursija.
Komentāri
Ierakstīt komentāru